Es vienmēr sapņoju par ķīniešu valodas mācīšanos, tādēļ kādu dienu es aizgāju uz veikalu, lai apskatītu valodas mācību literatūru. Es ieraudzīju ķīniešu kaligrāfiju, kas mani vienmēr bija valdzinājusi. Lapu pēc lapas es redzēju tās skaistās rakstu zīmes, katra no tām aizvien sarežģītāka; līnijas un punkti, āķi un virpuļi. Jo tālāk grāmatā es raudzījos, jo sarežģītāki tie šķita. Tas izskatījās pilnīgi neiespējami; viss virpuļoja ap manu galvu, un es teicu sev, ka es NEKAD nespēšu to izdarīt. Es aizcirtu grāmatu ciet, noliku to plauktā un izgāju no veikala.
Tomēr cerība mirst lēni. Gadu vēlāk es studēju ķīniešu valodu (kad es biju attapusies no šoka) Pieaugušo izglītības centrā. Tas bija tieši tā, kā es biju paredzējusi – grūti, mulsinoši un bezcerīgi sarežģīti – bet tik aizraujoši, iedomājoties sevi būt spējīgai pateikt kaut vienu teikumu ķīniešu valodā! Semestri vēlāk es turpināju savas studijas universitātē.
Nu manas studijas kļuva gandrīz maniakālas. Es jau iepriekš biju mācījusies par vārdu kartēm. Tās ir mazas, kvadrātveida kartes ar ķīniešu rakstu zīmēm vienā pusē un to nozīmi un izrunu otrā pusē, kas ir ārkārtīgi labs veids rakstu zīmju apguvei. Lielākā daļa ķīniešu vārdu satur divas rakstu zīmes, dažkārt pat vairāk, tādēļ manis veidotās kartes pašas par sevi nenodrošināja man nekādu vārdu krājumu – tās ir valodas sastāvdaļas. Bet ja jūs zināt šīs sastāvdaļas, jūs varat iemācīties veidot vārdus.
Lai kur es gāju, kartes bija kopā ar mani. Kabatā man vienmēr bija karšu kaudzīte, un tiklīdz man bija brīvs mirklis, es tās izņēmu. Es vingrinājos, ejot pa ielu, gaidot autobusu, braucot metro, pat slēpošanas pacēlājā!
Pēc viena semestra Stokholmas universitātē es pēkšņi attapos Pekinā, kur es varēju nodoties studijām vēl pamatīgāk. Bija brīnišķīgi tur vienkārši būt – viduslaiku karalistē –, un es varēju sarunāties ar ķīniešiem!
Nu, patiesību sakot, attiecināt vārdu “sarunāties” uz to laiku ir nedaudz pārspīlēti. Tas vairāk bija saistīts ar visnepieciešamāko uzdevumu veikšanu – bet vesela teikuma saprašana man bija iemesls svinībām! Tagad es sapratu, ka faktiski šo valodu apgūt ir iespējams – taču tam ir vajadzīgs laiks, enerģija, pacietība un patiesa interese.
Faktiski, šajā laika posmā es nenodarbojos ne ar ko citu, kā vien ar studijām. Es apmeklēju nodarbības, veicu mājasdarbus, un tad turpināju mācīties ar privātskolotāju katru pēcpusdienu. Kopumā es ieguldīju 11 stundas dienā no pusseptiņiem rītā līdz septiņiem vakarā (apmēram stundu es izmantoju pusdienām). Katru vakaru divas stundas es skatījos ķīniešu TV. Tad es biju galā – katrā šī vārda nozīmē!
ķīniešu valodas mācīšanās bija ilgs, grūts projekts, tomēr arī ārkārtīgi aizraujošs, un tas sagādāja daudz prieka. Divu gadu studijas sniegs jums pietiekami labu valodas pamatu; kļūšana par prasmīgu runātāju prasīs daudz ilgāku laiku. Bez pārspīlējuma es varu sacīt, ka tas man ir maksājis asinis, sviedrus un asaras, bet ikviena veltītā sekunde bija tā vērta.
Catarina Lilliehöök
Grūts darbs vainagojās ar labiem rezultātiem. Uzklikšķiniet, lai iegūtuvairāk padomu sevis motivēšanai!
Mērķa valoda piesaistīja minēto valodas apguvēju ar to, ka viņai patika ķīniešu rakstu zīmes. Tas vedina uz to, ka viņas valodas mācīšanās balstās uz redzes atmiņu. Vai jūs vēlētos analizēt mācību stilu, kuram jūs dodat priekšroku?
Šis teksts rakstīts tieši vietnei Lingu@net World Wide un publicēts ar tā autores Katarinas Liljenhukas atļauju. Viņa ir arī uzrakstījusi grāmatu par kultūru sadursmēm un kultūru atšķirībām, kā arī grāmatu par Ķīnu zviedru valodā.
Facebook 
Twitter