Pieaugušas valodu apguvējas atšķirīgais un reizēm jocīgais apraksts pat to, kā viņa apvieno savu ikdienas dzīvi ar vaļasprieku. Labs neatlaidības un atjautības piemērs, ko rosinājusi stingra motivācija mācīties.
Manas dienas ir piepildītas ar rūpēm par lopiem mūsu fermā un manu ģimeni. Man ir seši bērni, un es gaidu septīto.
Mani vienmēr ir interesējusi māksla, dažādas kultūras un zirgu audzēšana un trenēšana. Galu galā es nopirku krievu izcelsmes tīrasiņu arābu ķēvi. Visā savā pilnībā tā pārspēja mani, un es gribēju izzināt visu par arābu zirgiem.
Kad mani ievēlēja Somijas Arābu zirgu asociācijas valdē, es sāku sapņot par iespēju atvest tīrasiņu arābu zirgu no Krievijas. Skolā es biju mācījusies angļu, zviedru un vācu valodu, bet es nezināju pat nevienu vārdu krieviski.
Es dzīvoju mazā ciematā, kur iespējas studēt un attieksme pret valodu mācīšanos nav pārāk laba. Tomēr viens no maniem radiniekiem studēja krievu valodu Pieaugušo izglītības institūtā, un viņš iedrošināja mani pievienoties. Sākums man bija grūts. Mēs ātri apguvām alfabētu, bet valodas struktūra šķita grūta, un arī citas valodas nepalīdzēja. Tomēr es biju apņēmības pilna mācīties. Piemēram, uz tāfeles piena telpā es rakstīju vārdus krievu valodā. Es pierakstīju govju vārdus, izmantojot kirilisko alfabētu, kā arī uzrunāju lopus krievu valodā – katru rītu un katru vakaru.
Krievu valodas nodarbībās es jutos nedaudz neiederīga, jo mūsu grupā bija tik daudz augsti izglītotu cilvēku. Bieži man nebija pietiekami laika, lai ļoti labi sagatavotu mājasdarbus, un dažreiz es biju spiesta izpalikt no nodarbībām, jo slimoja mani bērni vai lopi, vai arī salūza kāda no mašīnām tieši tad, kad man bija jāiet uz nodarbībām. Reizēm es tiešām apšaubīju savas tiesības nodoties šim vaļaspriekam.
Tomēr drīz vien es atskārtu, ka problēma ir ne tik daudz apstākļos, cik manis pašas paradumos: tā kā es nevarēju izbrīvēt vairāk laika, vienīgais risinājums bija labāk organizēt manu laiku. Manu plānu varētu saukt "Krievu valoda jebkur un jebkurā laikā" – un tas tiešām darbojas! Grāmatas es turu uz galda visu laiku, lai tās būtu gatavībā, kad vien es esmu gatava. Kad es vedu bērnus uz viņu vaļasprieku nodarbēm, es paņemu grāmatu no somas un sāku to lasīt. Ja mēs ejam uz pludmali, es baudu sauli un šķirstu vārdnīcu, un cenšos lasīt romānu krievu valodā. Mans vārdu krājums ir pieaudzis, un es vairs nejūtos nervoza par citiem cilvēkiem mūsu valodas nodarbībā.
Man ārkārtīgi interesē visa krievu kultūra: es izmēģinu krievu ēdienu receptes; es skatos krievu TV programmas; es sekoju ziņām un lasu visus rakstus, ko vien varu, par moderno Krieviju. Es nopirku dažus krievu žurnālus par zirgiem, un sev par pārsteigumu es spēju saprast, kas tajos bija rakstīts!
Pašlaik es esmu grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā. Es jau esmu iepakojusi romānu krievu valodā un gramatikas grāmatu papildu zobu birstei, lai ņemtu visu sev līdzi uz slimnīcu. Es tiešām cenšos likt saviem sapņiem piepildīties, soli pa solim, ar neatlaidību un pazemību.
Šis stāsts satur daudz labu ideju, kā atrast veidus valodas apguves šķēršļu pārvarēšanai. Vai jūs vēlētos redzēt vairāk padomu gadījumiem, kad jums trūkst laika? Viņa arī apvieno darbību ar mācīšanos – vai tas ir jūsu mācīšanās stils?
Facebook 
Twitter